Zeme, kur mēra sajūta un pieklājība nav raksturīga...

Atrašanās ASV, kaut pavadīju šajā zemē tikai nepilnu mēnesi, tomēr lika pārvērtēt daudzas lietas un uz apkārtējo pasauli paraudzīties savādākām acīm. Diemžēl pārvērtēšana negatīvi skārusi manu jau tā visai skeptisko attieksmi pret valsti, kurā dzīvojam (Piezīme: nevis pret Dzimteni, bet pret valsti kā veidojumu, kā institūciju, kas radīta, lai , K. Marksa vārdiem runājot, mazākums apspiestu vairākumu).
Viena lieta, kas bija ļoti uzkrītoša, - preču kvalitāte un cenas. ASV ļoti labas kvalitātes apģērbi un apavi maksā lētāk nekā pie mums. Tai pat laikā Amerikā dzīve visādā ziņā ir dārgāka un strādājošo algas - 6 - 10 reižu lielākas nekā Lattvijā.
Kad mūsu tirgotāji iegādājas preces ASV, viņi saņem dažādas atlaides (kā jau vairumpircēji, kas iegādājas preci eksportam), turklāt, esmu gandrīz pārliecināts, viņi izmanto izpārdošanas sezonu beigās. Īstas ādas apavus, šādās izpārdošanās var iegādāties par 25 līdz 50 Ls. Bet tas ir veikalā, - vairumtirdzniecībā cenas ir zemākas un atlaižu programmu rezultātā tas pats apavu pāris varētu maksāt no Ls 15 līdz Ls 25, nu maksimums Ls 30. Cik šie apavi maksā pie mums? Sākot no Ls 70. Turklāt, daudzi mūsu, tā saucamie "firmas" veikali, nekautrējas par lielu naudu tirgot Ķīnā ražotus apavus, kas patiesībā maksā tikai pāris latu. Ir veikali, kuros vispār NEDRĪKST iepirkties, - es nebrīnītos, ja izrādītos, ka tur tirgo vienreizējas lietošanas, apbedīšanas saloniem paredzētus apģērbus un apavus, kas izjūk jau pēc dažām uzvilkšanas reizēm.
Piemērs: Vašingtonā iegādājos ar atlaidēm «Clark» kurpes (Ls 50) un sandales (Ls 23), kā arī bez atlaidēm «Adidas» botas (Ls 25). Savukārt pirms gada Rīgā vienā no "firmas" veikaliem Molā nopirku nezināmas izcelsmes sandales par Ls 19, kas izjuka jau pēc 2 nedēļām. Tādas pašas botas, kādas nopirku ASV mūsu "100% sports" vai līdzīgos veikalos maksā sākot no Ls 40.
Tas pats attiecas uz elektroniku, mēbelēm, sadzīves tehniku.
Kas par lietu? Preču ražošanas un pārdošanas izmaksas ASV ir daudz augstākas, nekā pie mums. Kāpēc tad Latvijā viss maksā dārgāk? Uz šo jautājumu iespējams atbildēt ar pretjautājumu: no kurienes mums tik daudz jaunbagātnieku, ņemot vērā vispārējo tautas nabadzību? Vai liela daļa neiegūst savu turību, raušot tirdzniecībā 100% peļņu normālu 10% vietā?

Otra lieta, kas mani šokēja, bija cilvēku attieksme vienam pret otru.
Amerikāņi ir smaidīga tauta. Nu labi, nav jau tā, ka tev uzsmaida katrs pretimnācējs, nē. Bet, ja sākas saruna, tad sarunu biedrs noteikti smaidīs (izņemot gadījumus, kad runa iet par ļoti nopietnām lietām). Pēc divām nedēļām ASV es pats pamanīju, ka esmu pārņēmis šo "netikumu". Un tas nav tā, kā mēs skaudīgi sakām, ka amerikāņu smaids ir liekulīgs, ka tā ir maska. Nē, tā ir attieksme pret savu līdzcilvēku. Un, kaut arī tu neesi visai labās domās par savu sarunu biedru, tu tomēr smaidīsi, jo tā ir PIEKLĀJĪGI. Amerikāņu pieklājību par liekulību var nodēvēt tikai skaudīgs un zemisks radījums.
Un elementāra pieklājība ir, ja veikalā melnā pārdevēja pie kases PIRMĀ uzrunā KATRU pircēju, pasmaida un saka "hello, kā tev iet?" Nē, tev nav jāsāk skaidrot, ka tev iet tā vai šitā, tu atbildi, ka OK, bet ne jau tur tā sāls. Protams, pārdevēju neinteresē, kā iet katram no vairākiem tūkstošiem pircēju, bet viņa izrāda elementāru pieklājību. Viņa priecājas par to, ko tu iepērcies tieši pie viņas, jo tas dod apgrozījumu veikalam un rada nosacījumus lielākai darba samaksai viņai pašai. Un viesnīcas darbinieks liftā tev uzsmaidīs un novēlēs jauku dienu kaut vai tāpēc, ka viņš priecājas tevi šeit redzēt, viņš priecājas par katru, kas nāk tieši uz to viesnīcu, kur viņš strādā, jo - ja neviens nenāktu, tad būtu jāmeklē citu darbu.
Norēķinoties, naudas atlikumu tev iespiež tieši plaukstā, - tāda ļoti personiska attieksme (arī praktiska - drošība pret zagļiem). Kad esi samaksājis, tev noteikti novēlēs jauku dienu, vai vismaz pateiks "atā".
Ja tev drūzmā kāds uzgrūdīsies, tūliņ skanēs atvainošanās. Arī tad, ja uzgrūšanās nav notikusi, bet nepieciešams šaurā vietā samainīties. Pieklājības frāzes lieto ne tikai intelektuāļi, bet ikviens, arī izpūris, skrandains un bīstama izskata melnais. Mēs ar kolēģiem jokojām, ka arī aplaupīšanas gadījumā upuris noteikti saņems visas ierastās standarta frāzes, piem., "excuse me, ser", "sory" un visbeidzot "have a nice day". Ņemot vērā vispārējo attieksmi, par to nudien nebūtu jābrīnās.
Un tāds es, naivais muļķītis, ar smaidu sejā atgriezos dzimtenē, un jau muitā saņēmu "mājienu ar mietu", ka te nav nekāda Amerika, bet gan brīvā Latvija: kad pasveicināju nīgro muitas darbinieci, viņa palūrēja uz mani kā uz plānprātiņu, sveicienu atņēma caur sakostiem zobiem un pēc tam ilgi manī aizdomīgi noraudzījās. Labi vēl, ka neizpelnījos kādas papildu pārbaudes par savu nepiedodamo izlēcienu.
Un, kaut arī pēc atgriešanās pagājuši jau 2 mēneši, mani vēl aizvien pārņem pretīgums saskarsmē ar apkalpojošās sfēras darbiniekiem. Ieejot veikalā vai kādā citā publiskā vietā es jūtos kā viszemākais no zemākajiem kalpiem, kas domāti tikai tam, lai apkalpotu pārdevējus, viesmīļus u.c. Labi, ja tevi personiski pazīst, tad vēl pasveicina, sory, ATŅEM tavu sveicienu. Bet, ja esi svešinieks, tad esi tukša vieta. Te neviens nepriecājas, redzot klientu, drīzāk jau otrādi. Ne reizi vien ar izbrīnu esmu vērojis pārdevējus - varētu likties, ka pircējs ar savu klātbūtni viņu AIZVAINO. Naudu tev neviens nedos tieši rokā, - nometīs ar lielu troksni uz letes, sak, še, saņem un vācies. Vai kāds prot nosvērt preci? Nē. Ja paprasīsi 300 gramus, tu vispirms kļūsi pārdevēja acis par nabagu un tizleni, kam nav naudas, lai nopirktu vairāk (tieši tāda attieksme lasāma pārdevējas acīs), tad viņa vēsā mierā 300 g vietā iesvērs 450 vai 500 g. Atļausies pateikt, ka tev tik daudz nevajag, - ak, pārdevēja varbūt pārsvērs (80% gadījumu - atkal nepareizi), bet viņas acīs tu būsi kļuvis par nožēlojamu tārpu, kas aiz neko darīt, tagad čakarē pārdevējas nervus un laiku.
Protams, pie šādas attieksmes nav ko cerēt, ka te kāds pārdevējs apvaicāsies kā tev klājas un novēlēs jauku dienu. Šai ziņā nedaudz atšķiras Super Netto, kur ne vienmēr, bet dažreiz tomēr pārdevējs savus klientus sveicina.
Tev jājūtas pazemīgam un pateicīgam, ja atņem tavu sveicienu, pirkumu un naudas atlikumu pasniedz, nevis nomet, bet sarvisa kalngals, šķiet ir veikalā ELVI, kur tavu pirkumu reizēm pat iekrauj maisiņā (kaut arī dažās darbinieces to dara ar pretīguma sajūtu sejā).
Varbūt internetā vajadzētu ieviest "Nepieklājīgāko pārdevēju" lappusi, kur ikviens aizvainotais pircējs varētu izteikties? Nezinu, iespējams, ka es esmu vienīgais, kas izjūt pazemojumu un diskomfortu, iepērkoties veikalos, pārējie jau ir pieraduši ...
Katrā gadījumā atvainojos tiem nedaudzajiem pārdevējiem un citiem apkalpojošās sfēras darbiniekiem, kas pret saviem klientiem izturas ar cieņu un pieklājību. Šīs pārdomas nebija par jums, bet jūsu, diemžēl, ir tik maz...

Birkas: , , , , , .

Komentāru pievienošana

Ikviens, kas būs izmantojis saiti http://kandava.blogiem.lv nokļūs žurnālā «BALSS», varēs iepazīties ar portāla "kandava.net" administratora Gunta Zariņa rakstiem un komentāriem, kā arī citu autoru rakstiem, kas saistīti ar dzīvi Kandavas novadā, kā arī komentēt tos.
Rakstu komentēšana iespējama gan "blogiem.lv" reģistrētiem, gan nereģistrētiem lasītājiem. Pirms komentāra ievadīšanas parādīsies izvēles iespēja ar pogām kreisajā pusē un varēsiet attiecīgi iezīmēt vai nu "blogiem.lv lietotājs" vai "nereģistrēts lietotājs". Tāpat dota arī papildus iespēja jaunam apmeklētājam ērti un vienkārši reģistrēties sistēmā.
Komentāri tiek pārvaldīti, jeb moderēti, - tas nozīmē, ka ieraksti, kas satur rupjības, godu un cieņu aizskarošus apgalvojumus, uz etnisku, rasu vai sociālu neiecietību mudinošas vai neiecietību veicinošas frāzes, tiks dzēsti (kā jebkurā sevi cienošā un civilizētā portālā, kādu Latvijā diemžēl nav daudz).

Autors

Guntis Zariņš (Teodors)

Guntis Zariņš (Teodors)